Šī gada 5. martā mūsu klasei bija žetonvakars. Tas mūsos radīja visdažādākās emocijas un sajūtas, jo tika ieguldīts liels darbs, lai mums viss sanāktu, kā ieplānots, un lai mēs varētu iepriecināt sanākušos vecākus, skolotājus un, protams, arī paši gūtu prieku.

Mēs gribējām īpaši pateikties gan skolotājiem, gan vecākiem par lielo atbalstu visu šo gadu laikā un paši sev atgādināt, ka līdz izlaidumam palikušas tikai 99 dienas!
Gatavojoties šim pasākumam, mēs ar klasesbiedriem kļuvām tuvāki, jo bija nepieciešams sadarboties un ieklausīties vienam otrā. Tika apspriestas un realizētas dažādas idejas, beigu beigās radot un izstrādājot programmu. Tajā ietilpa “Nepareizā dziesma”, pateicības skolotājiem, liekot vecākiem uzminēt, kurš skolotājs bieži stundās pasaka kādu interesantu frāzi. Vecāks par pareizu uzminēšanu saņēma konfekti, bet skolotājs – pateicības rakstu un pašu zēnu gatavotu koka medāli. Pēc tam bija mūsu sagatavots priekšnesums, kas sastāvēja no 3 daļām – Bērnudārzs, 1.-4. klase, 5.-9. klase. Tā kā mums pēc priekšnesuma vajadzēja pārģērbties, tad ciemiņi varēja noskatīties video, kurā varēja izsekot, kā mēs esam izauguši un mainījušies no bērnudārza līdz pat 9.klasei.
Pēc tam atkal sanācām zālē, lai nodejotu valsi pāros viens ar otru, bet pēc tam uzlūdzām arī vecākus uz deju.
Un tad sekoja pats svarīgākais – skolotāja Lilita Atare izsauca mūs katru un pateica interesantus vārdus par mums, bet mums pašiem bija jāatmin, kurš skolēns tas ir, un mums tika iedots žetona gredzens! Pēc tam bija laiks zvērestam, kurā mēs apsolījām būt uzticīgi skolai un apņēmāmies šo pēdējo mēnešu laikā mācīties kā vēl nekad, lai eksāmenos gūtu pēc iespējas labākus rezultātus.
Pasākuma izskaņā dziedājām dziesmu „Zemenes”, tā bija tik sirsnīga, ka dažiem bija asaras acīs. Tam sekoja kliņģera ēšana, jautra pačalošana un dejas, bet audzinātāja ar vecākiem devās uz vecāku sapulci. Vai tiešām drīz jau mums būs jāšķiras, jādodas dzīvē tālāk un jāpamet šī skola?

9.klase