Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus, lai mēs varētu Jums nodrošināt vislabāko lietotāja pieredzi. Turpinot pārlūkot šo vietni, Jūs piekrītat sīkfailu izmantošanai.  Lasīt vairāk par sīkfailiem, ko izmantojam, un to, kā mainīt Jūsu iestatījumus

Inčukalna pamatskola - Uz Dirty Deal Teatro ledus gabala

INČUKALNA PAMATSKOLA

Uz Dirty Deal Teatro ledus gabala

Projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros Inčukalna pamatskolas 8.klases skolēniem kopā ar audzinātāju 7.decembrī apmeklēja "Dirty Deal Teatro" un iejutās Rūdolfa Blaumaņa noveles "Nāves Ēnā" notikumos.

 Arvien vēl pūta dienvidus vakara vējš, un arvien vēl milzīgais ledus gabals peldēja tālāk un tālāk jūrā iekšā. Uz ledus gabala atradās skolēni un skolotāja no Inčukalna pamatskolas astotās klases. Viņi bija jūrā uz ledus uzkāpuši, un neviens no viņiem nebija pamanījis, ka ledus no jūrmalas bija sācis virzīties projām. Tikai, kad glābšanās vairs nebija iespējama, viņi uz nelaimi bija kļuvuši uzmanīgi.

Bija jāizdomā veids, kā piesaistīt krastā esošo uzmanību. Skolēni domāja, ka visi kopā varētu kliegt vai māt ar rokām. Kāds zēns (Markuss) piedāvāja, ka vēl labāks variants uzmanības piesaistīšanai būtu svilpšana. Visi kliedza un svilpa, cik vien spēja, taču krastā viņu saucienus neviens nedzirdēja.

Uz ledus gabala esošie domāja un atcerējās par saviem mīļajiem, kas viņus gaida mājās. Lielākā daļa uzskatīja, ka pirmie viņu prombūtni pamanīs mammas, tēti un citi ģimenes locekļi. Kādam zēnam šķita, ka tas būtu autobusa šoferis, bet vēl kādam, ka skolas direktors.

Piepeši uz ledus parādījās šaura, pelēki zaļgana plaisa, pletās un auga, un atšķīra skolotāju no pārējiem. Daži skolēni pēdējā mirklī bija paguvuši plaisai pārlēkt.

Laikam ejot, atlūzušie centās izdomāt glābšanās plānu. Kādam zēnam bija ideja izveidot sarkanu karogu. Vienīgā, kam bija kāds sarkans apģērba gabals, bija Liene, bet viņa atteicās to ziedot karoga izgatavošanai. Daļa skolēnu bija gatavi nedarīt neko un paļauties uz savu likteni, bet tad kāds zēns piedāvāja izveidot dzīvo piramīdu. Puiši izveidoja piramīdu trīs stāvos, un meitenes tikmēr vicināja savas šalles.

Ledus plosts slīdēja tālāk, jūra šņāca un sāka tā malas postīt. Gabals pēc gabala atsprāga, peldēja līdz un trinās gar lielā gabala malām. Un tad aptumsa. Pie debesīm nepaspīdēja neviena zvaigznīte, ass vējš pūta, un jūra kauca un krāca visapkārt.

Naktī skolēni izdomāja sildīties, saspiežoties visiem kopā. Sākumā tie saspiedās visi vienā lielā grupā ledus gabala vidū, taču Ričards izteica brīdinājumu, ka tādā veidā ledus zem viņiem varētu ielūzt. Viņa klasesbiedri to ņēma vērā un mazākās grupās izvietojās pa visu ledus virsmu.

Tumsā visi domāja par lietām, kuras būtu žēl neizdarīt, pašiem paliekot uz ledus. Andrianam būtu žēl, ka nepaguva atvadīties no saviem vecākiem un pateikt, cik ļoti viņus mīl. Keitai būtu žēl, ja būtu ar kādu sastrīdējusies un nebūtu paguvusi salīgt mieru, bet kādiem zēniem - Gothardam un Intaram - būtu žēl, ka nebūtu paguvuši piepildīt savus sapņus.

Pienāca rīts. Visiem gribējās ēst. Viņi salasīja visas uz ledus gabala esošās zivis. Skolēni nolēma, ka zivis jāsadala visiem godīgi, katram skolēnam pienācās, pa vienai zivij, bet pārējās nonāca “rezerves fondā”. Pirmajās dienās zivju pietika visiem. Bet tad, kad zivju visiem vairs nepietika, Arta piedāvāja ziedoties kāda labā, tomēr pārējie nobalsoja, ka vajadzētu sākt ēst citam citu. Turpmākajās dienās izdzīvojušie ļāvās instinktiem un nodarbojās ar kanibālismu. Taču tas izrādījās tikai sapnis, kuru uz ledus esošie bija sapņojuši lielā izsalkuma dēļ.

Pienāca rīts. Ar jaunu rītu visiem atausa cerība, jo laiks palika skaidrs un rāms. Nu varbūt kāds kuģis drīzāk pamanīs viņu posta zīmi. Uz ledus esošie kuģa vērošanai lielu uzmanību nepievērsa, daži zēni grūstījās, un šķita, ka izglābties nemaz nevēlas. Diena pagāja, un cerības nepiepildījās. Iestājās nakts. Laipni pie debesīm mirdzēja zvaigžņu bari, bālgani vizēja Putnu ceļš. Tāļu ziemeļos, domājams, atskanēja kuģa sirēna, Arta un Alise bija vienīgās, kuras centās pievērst kuģa uzmanību, paceļot viena otru uz pleciem, bet kuģis netuvojās viņiem, tas viņus neredzēja vai negribēja redzēt! Tas viņiem aizbrauca garām!

Zaudējuši cerību, atlūzušie iedomājās par lietām, kuras darītu pirmās, atgriežoties atpakaļ krastā, ja tiktu izglābti – Markuss bučotu zemi, Intars mēģinātu kaut kur nozagt ēdienu, Ričards dotos pie vecākiem, bet Estere - mājās.

Nākamās dienas rītā pret brokastu laiku uz ledus esošie PAMANĪJA, KA DIENVIDU PUSĒ peldēja neliela laiva un bija jau tik tuvu, ka varēja izšķirt, cik cilvēku tajā sēdēja. Tajā atradās kāds nepazīstams igauņu vīrietis un skolotāja. Viņi noskaidroja, ka visiem laivā vietas nepietiek. Lauma uzreiz piedāvāja, ka drosmīgākajiem jāpaliek uz ledus, bet Gothards oponēja, sakot, ka tām jābūt meitenēm. Vēl izskanēja viedoklis, ka igaunis un skolotāja jāatstāj uz ledus. Skolēni nobalsoja un nolēma, ka uz ledus jāpaliek drosmīgākajiem. Četri puiši (Adrians, Markuss, Ričards, Intars) paši pieteicās palikt uz ledus. Saulei rietot, laiva ar izglābtajiem devās atpakaļ krastā.

Uz ledus gabala palikušie vēl labu laiciņu bija redzami. Tad viņu tēli kļuva neskaidri, saplūda kopā, un beigās viss ledus gabals pie apvāršņa bija redzams kā mazs, iepelēks punkts.

Un tad arī tas bija nozudis...


Paldies “Latvijas skolas somai”, kas ļāva Inčukalna pamatskolas 8.klases skolēniem kopā ar audzinātāju iejusties Rūdolfa Blaumaņa noveles notikumos 2018.gada 7.decembrī!

Rakstu sagatavoja Dirty Deal Teatro un Lilita Atare

 

SKOLAS ADRESE:

 

Zvaigžņu 2, Inčukalns,

LV-2141

Direktors: Kaspars Kiris 

mob. tālrunis: 28451134
e-pasts: kaspars.kiris@incukalns.lv

fakss:

67977275
e-pasts: incukaln@latnet.lv

Direktora vietniece

māc. jaut.

Irēna Ņikitina

mob. tālrunis: 29145337

e-pasts: irena.n@inbox.lv

STUNDU LAIKI:

 

0. stunda 8.10 - 8.50
1. stunda 9.00 - 9.40
2. stunda 9.50 - 10.30
3. stunda 10.40 - 11.20
pusdieno 1.-3. klase
11.20 - 11.50
4. stunda 11.50 - 12.30
pusdieno 4.-9. klase
12.30 - 13.00
5. stunda 13.00 - 13.40
6. stunda 13.50 - 14.30
7. stunda 14.40 - 15.20
8. stunda 15.30 - 16.10

Kā mūs atrast...